Kā vēsta portāls Delfi, līdzjūtību Jaunzemes tuviniekiem, draugiem un kolēģiem izteicis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
"Jaunzeme bija ne tikai medicīnas zinātņu doktore, kas ir dalījusies savās zināšanās ar mani un daudziem citiem ārstiem, kas studēja Rīgas Medicīnas institūtā, bet arī aktīva Latvijas olimpiešu atbalstītāja un sporta tradīciju uzturētāja. Viņas mīlestība pret cilvēku un sportu, ar neatlaidību un mērķtiecīgumu sasniegtais paliks ierakstīts valsts sporta vēsturē un Latvijas cilvēku sirdīs".
1956. gadā olimpiskajās spēlēs Melburnā PSRS izlases rindās Jaunzeme uzvarēja šķēpmešanas sacensībās ar rezultātu 53,86 metri, kļūstot par pirmo Olimpisko čempioni Latvijas sporta vēsturē.
"Latvijas tauta pirmo "Olimpa iekarotāju" vienmēr ļoti mīlējusi un cienījusi. Viņu pazīst ne tikai kā leģendāru atlēti, bet arī kā ilggadēju ķirurģi un Latvijas Medicīnas akadēmijas pasniedzēju," teikts Latvijas Olimpiskās komitejas paziņojumā.
XX gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Latvija atguva savu neatkarību, Jaunzeme iesaistījās LOK atjaunošanas procesā. Kopš 1999. gada līdz šai dienai, vadot Latvijas Olimpiešu klubu kā tā prezidente, Jaunzemes galvenais mērķis bija radīt olimpiešiem ģimenes sajūtu, rūpējoties par visiem olimpiešiem, par nemitīgu sevis pilnveidošanu, pārstāvot olimpiskās vērtībās un to popularizēšanu jauniešu vidū.
Latvijas Olimpiešu kluba ietvaros Jaunzeme nāca ar iniciatīvu izveidot stājas programmu skolas bērniem - viņa bija pārliecināta, ka cilvēka iekšējai stājai un ķermeņa fiziskajai formai jābūt vienlīdz staltām.
Pēc sporta karjeras Jaunzeme studēja medicīnu, saņemot doktora grādu medicīnas zinātnē. Jaunzeme ilgstoši kā pasniedzēja strādāja P.Stradiņa Medicīnas akadēmijā, Traumatoloģijas institūtā kā traumatologs un plastiskais ķirurgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
