27. janvārī 91 gada vecumā miris slavenā stāsta Uz kraujas rudzu laukā autors, izcilais amerikāņu rakstnieks Džeroms Deivids Selindžers (attēlā), ziņu aģentūrām pavēstījis viņa literārais aģents.
Selindžers nomiris dabīgā nāvē savās lauku mājās Ņūhempšīras štatā, kur viņš dziļā noslēgtībā nodzīvojis vairāk nekā pusgadsimtu.
Pirmo stāstu rakstnieks publicēja 1940. gadā, bet piecdesmitajos gados iznāca stāstu krājums Deviņi stāsti, kā arī vairāki garstāsti (Franny and Zooey; Raise High the Roof Beam, Carpenters). Tomēr pats ievērojamākais Selindžera darbs ir Uz kraujas rudzu laukā, kas iznāca 1951. gadā. Vēl joprojām grāmata par Holdena Kolfīlda atsvešinātību ir ierindojama literatūras klasikas labāko paraugu rindās.
Pēdējais Selindžera darbs - stāsts Hapvorta 16, 1924 - tika izdots 1965.gadā. Tuvi ģimenes locekļi un viņa bijušās mīļākās apgalvo, ka rakstnieks arī noslēgtībā no apkārtējās pasaules nemitīgi aktīvi rakstījis, uzkrājot ievērojamus romānu un īso stāstu kolekciju.
Savos pēdējos publiskajos izteikumos, 1974. gadā sniegtajā intervijā laikrakstam The New York Times Selindžers norādīja, ka "savu darbu neizdošanā ir brīnišķīgs miers. Man patīk rakstīt. Es mīlu rakstīt. Bet es rakstu tikai sev un savam priekam. Es esmu pazīstams kā dīvainis, neparasts cilvēks. Bet vienīgais, ko es daru, ir mēģinu pasargāt sevi un savus uzskatus".
2009. gada maijā zviedrs Frederiks Koltings ar pseidonīmu Džons Deivids Kalifornija publicēja grāmatu Pēc 60 gadiem: Cauri rudziem (60 Years Later: Coming Through the Rye), kas bija iecerēts kā Selindžera slavenāka darba turpinājums. Šajā grāmatā 76 gadus vecais Holdens Kolfīlds izbēg no veco ļaužu pansionāta.
Jau pēc diviem mēnešiem tiesa aizliedza grāmatas publikāciju vairākās valstīs, jo tā varētu Selindžeram nodarīt "nenovēršamu kaitējumu". Tomēr vairākas lielas izdevniecības drīz vien vērsās apelācijas tiesā ar prasību atcelt aizliegumu, jo tas it kā apdraud vārda brīvību.
Džeroms Deivids Selindžers dzimis 1919. gada 1. janvārī Manhetenā. Viņa māte bija pa pusei skotiete, pa pusei īriete, bet tēvs - Polijas ebrejs. Rakstnieks bijis trīs reizes precējies, un viņam ir divi bērni - meita Margareta un dēls Mets, kurš kļuva par kinoaktieri.