Grēviņš Kiviča grāmatā neatrod gaidīto  (41)

"Kiviča grāmatu izlasīt vērts tiem 30 cilvēkiem, kas tajā ir pieminēti, kā arī vēl 30 tiem, kuri domā, ka varētu būt tur pieminēti. Pats esmu ātri izskrējis cauri šai grāmatai, meklējot tieši ar mūziku saistītas lietas, bet par mūziku šajā grāmatā nav daudz, lai gan Kivičs pats bija solījis, ka būs stāsts arī par to.

Diez vai tā viena ceturtdaļa grāmatas, ko esmu izlasījis, radīs manī interesi lasīt arī tālāk," sarunā ar izklaides portālu Mango Kiviča grāmatu vērtē Grēviņš.

Dīdžejs piekrīt mūzikas kritiķim Uldim Rudakam, kurš Kiviča grāmatu nodēvējis par stāstu par dzelteno presi. "Stipri šaubos, ka šo darbu var vērtēt mūzikas kontekstā. Es, konspektīvi lasot šo grāmatu, neuzdūros vietām, kurās Kivičs stāsta, kā top viņa skaņdarbi un kur ir tas nervs, kas liek viņam radīt melodijas.

Vairāk grāmatā ir par to, kāpēc viņam bijusi tā vai tā sieviete un kā pret viņu izturējies tas vai tas redaktors," spriež dīdžejs, pieļaujot iespēju, ka grāmatu Kivičs rakstījis tāpēc, lai saniknotu visas tajā pieminētās personas.

Mūzikas pazinējs uzskata, ka Kiviča grāmata ir nevis stāsts par mūziķa ceļu uz rokmūzikas virsotnēm, bet gan autora atklāsme par to, ko ar cilvēku var izdarīt dzeltenā prese, kas gan arī zināmai sabiedrības daļai varētu likties interesanti.

"Taču man radies iespaids, ka gadījumā, ja Kiviča grāmatu izlasītu kāds jaunais mākslinieks, kurš gribētu uzzināt, kā rakstīt mūziku un veidot karjeru, viņš uz šiem jautājumiem atbildes nesaņemtu. Te ir stāsts par citām lietām," izpētījis Grēviņš. Viņš uzskata, ka īpaši dīvaini šo grāmatu lasīt būs cilvēkiem, kuri nāks pasaulē pēc desmit gadiem.

"Ja pēc 30 gadiem kāds students rakstīs referātu par mūsu laika mūziku un kā informācijas avotu vēlēsies izmantot Kiviča grāmatu, viņam veidosies diezgan dīvaina sapratne par to, kas mūsu laikos noticis mūzikā. Šajā ziņā Rudaka Rokupācija ir daudz pateicīgāks materiāls, jo Kivičs grāmatā runā caur savu prizmu," uzskata mūzikas pazinējs.

Tomēr Grēviņam liels prieks, ka Kivičam izdevies izdot savu autobiogrāfiju, jo grāmatas uzrakstīšana tomēr ir svarīgs notikums ikviena dzīvē. "Tikai nākamreiz, kad viņš rakstīs grāmatu, es tajā gribētu lasīt vairāk par mūziku," kolēģim draudzīgu ieteikumu dod Grēviņš.