Vēlme nogalināt dzīvniekus saistāma ne vien ar paražu, ka senie cilvēki izdzīvošanai medīja zvērus, bet arī ar mūsdienu cilvēka vēlmi upurēt, komentējot vīriešu tieksmi šaut uz zvēriem un citiem deputātiem, sarunā ar izklaides portālu Mango stāsta seksologs un pārmaiņu treneris Arturs Šulcs.
Seksologs pauž uzskatu, ka legālajās medībās nekā slikta nav, taču tos, kuri brauc uz mežu pašaudīties, apreibinājušies ar dažādām vielām, viņš dēvē par nāves instinkta vadītiem. "Legālās medībās cilvēki iemācās no dabas ņemt un dabai dot, jo ir jākopj mežs, jārūpējas, lai tas vispār pastāvētu," teic Šulcs un piebilst, ka medības kombinācijā ar alkoholu gan ir destruktīvs pasākums.
"Tas ir tas pats nāves instinkts - dažādu iemeslu vadīts, cilvēks vēlas iet bojā. Ja cilvēks šauj uz visiem - cilvēkiem, zvēriem mežā, tas skaidrojams ar to, ka šim cilvēkam ir neizdzīvotas kādas rotaļas bērnībā, cilvēks zemapziņā vēlas pāragri nomirt," analizē seksologs.
Viņš tāpat norāda uz vēl kādu virzītājspēku - upurēšanu. "Katram cilvēkam ir arī ēnas puses. Daudzi nezina, kādā veidā to no sevis izvadīt. Laukos kādreiz ziemas saulgriežu laikā upurēja sivēnu, gaili vai jēru. Daļa tika dabai, piemēram, iekšas - vārnām, daļa - dievišķajam, bet daļa - cilvēkiem, kuri vienojās kopīgā maltītē un tādā veidā vienojās rituālā".
Uz jautājumu, kas ir identiski rituāli mūsdienās, ārsts norāda, ka pat kopīga alus iedzeršana draugu lokā, ja tā notiek pozitīvā gaisotnē, ir ļoti līdzīgs rituāls.
Legālās medības mūsdienās Šulcs salīdzina ar vīrieša iniciācijas pasākumu, kad vīrietis mācās šaut un tādā veidā gūst pozitīvu pieredzi - spēj aizstāvēt sevi un valsti vajadzības gadījumā. "Var doties legālās medībās, var šaut mērķī, jo tajā nekā slikta nav. Tomēr, ja sadzēries cilvēks šaudīsies medībās vai mērķī, tad nekādā mērķī viņš netrāpīs, bet medībās tas var slikti beigties," atzīst Šulcs.
Jautāts, kā skaidrot to cilvēku uzvedību, kuri ne vien dzēruši dodas medīt, bet arī nerūpējas par to, lai viņu bisēm mājās neviens netiek klāt, seksologs norāda: "Tie ir cilvēki, kuri meklē robežas, pārkāpjot likumu. Viņi gaida, kad atnāks policija un atņems mašīnu un bisi, liks pāris dienas pasēdēt cietumā. Bērnībā šiem cilvēkiem vecāki nav robežas noteikuši un iemācījuši, ka tās nevajadzētu pārkāpt".
Izrādās, "mūžīgie pusaudži" nepazīst robežas arī intīmajā dzīvē. "Intīmajās attiecībās šādi cilvēki neciena otru cilvēku. Viņi arī seksuālajā jomā nejūt robežas, jo šiem cilvēkiem robežas nosaka tikai ārējie spēki, piemēram, policija," atklāj Šulcs un piebilst, ka sabiedrība jau necietīs tādus, kas dzēruši skraida pa mežiem un šaudās. "Atnāks un pašu nokniebs," skumji nosaka Šulcs.
Savukārt vēlmi upurēt, viņaprāt, var padarīt par pozitīvu pieredzi. "Sākumā būtu jāapzinās, kas cilvēkam īsti ir vajadzīgs, lai nevienu nevajadzētu nogalināt," atzīst speciālists un tiem, kuriem ir nepārvarama vēlme kādu upurēt vai nolaist asinis, seksologs iesaka nodot savas asinis cēliem mērķiem.
"Nodot asinis arī ir upurēt, taču tas ir labs darbs. Ja cilvēks spēj tādas lietas apzināties, tas vien jau ir labi," teic Šulcs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
