19. martā Mēness Zemei pietuvosies 356 500 kilometru attālumā, kas būs vismazākais attālums starp planētu un tās pavadoni kopš 1992. gada. Brīdi, kad Mēness ir vistuvāk Zemei, zinātniski sauc par perigeju, un dažādi speciālisti prognozē, ka šomēnes šī parādība var izraisīt nopietnu katastrofu, ziņo izdevums The Daily Mail.
Globālajā tīmeklī parādījušās vairākas biedējošas zinātnieku un astronomijas entuziastu prognozes, kurās dominē viedoklis, ka šajā dienā uz visas planētas varētu rasties dabas kataklizmas - gan zemestrīces, gan vulkānu izvirdumi un citas likstas, bet daži speciālisti pat pieļāvuši pasaules gala iespējamību.
Pie šādiem secinājumiem zinātnieki nonākuši, balstoties uz vēstures notikumiem - aizvadītajā un šajā gadsimtā gandrīz katru reizi, kad Mēness bijis maksimāli tuvu Zemei, notikušas dažādas kataklizmas.
Piemēram, 1974. gadā katoļu Ziemassvētku svinību laikā ciklons Treisija izpostīja Darvinas pilsētu Austrālijā, bet 2005. gada janvārī milzu cunami Indonēzijā laupīja tūkstošiem cilvēku dzīvības.
Tomēr ne visi zinātnieku aprindu pārstāvji ir tik pesimistiski noskaņoti - vairums par gaidāmo perigeju priecājas un gaida to ar nepacietību, jo laikā, kad Mēness ir pietuvojies Zemei, to ir iespējams daudz pamatīgāk izpētīt un, iespējams, atklāt jaunus faktus par Zemes pavadoni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
