"Japānas zemestrīces sekas var pielīdzināt stihijai, kas 2004. gada 26. septembrī notika Sumatrā - toreiz zemestrīces iespaidā Zemes ass novirzījās par sešiem centimetriem. Lai gan pēc magnitūdas pazemes grūdieni Japānā bija vājāki, tomēr sekas tiem ir daudz nopietnākas," stāstījis institūta direktors Džuzepe Bjanko.
Lai pilnīgi precīzi noteikti mūsu planētas ass nobīdi, zinātniekiem gan nepieciešams veikt papildus pētījumus un analīzi, nedaudz ilgākā laika periodā novērojot Zemes garozas izmaiņas.
Savukārt NASA Reaktīvās kustības laboratorijas speciālists Ričards Gross paziņojis, ka Japānas zemestrīce saskaņā ar provizoriskiem datiem Zemes diennakti saīsinājusi par 1,6 mikrosekundēm.
Gross, kurš 2010. gadā veica analoģiskus aprēķinus Čīles zemestrīces seku sakarā, uzsvēris, ka saskaņā ar teorētiskiem aprēķiniem Japānas zemestrīce mūsu planētu "satricinājusi" vairāk nekā pirms gada Čīlē. Pēc viņa vārdiem, Zemes diennakts kļuvusi īsāka par 1,6 mikrosekundēm (sekundes miljonajām daļām), turpretī pēc katastrofas Čīlē tā kļuva īsāka par 1,2 mikrosekundēm.
Zemes ass nobīde izraisa planetārā un zvaigžņu gada līdzsvara nojaukšanu un ir saistīta ar astronomisko koordināšu maiņu. Šo fenomenu, no vienas puses, izraisa spēcīgas zemestrīces, bet, no otras puses, tas var izraisīt dabas kataklizmu biežāku atkārtošanos nākotnē.
Kā zināms, zemestrīce Japānas ziemeļaustrumos notika piektdien, 11. martā, bet seismologu prognozes nav iepriecinošas - pazemes grūdieni Japānā turpināsies vēl mēnesi. Svētdien oficiālie dienesti pavēstījuši par 1597 bojāgājušajiem, 1481 cilvēks pazudis bez vēsts, bet 1923 cilvēki ir ievainoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
