Vēstulē, kas publicēta izdevumā Rēzeknes Vēstis, neapmierinātais Diršu ciema iedzīvotājs raksta, ka "man ir pretenzijas pret mana ciema nosaukumu... man ir tiesības vērsties pašvaldībā, lai to pārdēvē, bet tam nepiekrīt visi ciema iedzīvotāji, iespējams finansiālu apsvērumu dēļ".
"Uzskatu, ka ar šādu savas zemes apsaukāšanu mēs graujam savu nacionālo lepnumu," teikts vēstulē.
Valsts prezidenta kanceleja iedzīvotājam atbildējusi, ka šādu jautājumu risināšana neietilpst tās kompetencē, un tāpēc vēstuli pārsūtījusi Rēzeknes novada domei.
Ilzeskalna pagasta pārvaldes vadītāja priekšsēdētāja Genovefa Gailuma izklaides portālam Mango pastāstīja, ka arī agrāk bijušas diskusijas par ciema nosaukuma maiņu, bet vietējos iedzīvotājus no tās attur fakts, ka līdz ar ciema nosaukuma maiņu būs jāmaina arī daudzi dokumenti.
Tāpat viņa atzina, ka vairums vietējo iedzīvotāju ar nosaukumu esot saraduši un lielas problēmas tas viņiem neradot.
Pēc Gailumas kundzes aplēsēm, šobrīd Diršu ciemā dzīvo 14 cilvēku. Par to, kā Diršu ciema iedzīvotājus dēvēt gan lielas skaidrības nav - 1990. gadā izdotajā Vallijas Dambes grāmatā Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi Diršu ciems nav minēts - Liepājas novada Dinsdurbei seko Rēzeknes novada Dītlovi, bet Dirši šajā grāmatiņā nav iekļauti.
Tiesa, bažām par to, ka Dirši aizvaino dzimto zemi vai grauj nacionālo lepnumu, pamata nav - Valsts valodas centrs Rēzeknes novada domei sniedzis skaidrojumu, ka ciema nosaukuma pamatā ir lāčauzas nosaukums lietuviešu valodā, proti, dirse.